Galina Grozeva no Bulgārijas un Nenads Stjepanovičs no Horvātijas ir jaunieši, kuri jau deviņus mēnešus dzīvo Latvijā un strādā Latvijas Kristīgajā studentu brālībā (LKSB) Eiropas Savienības programmas “ERASMUS+: Jaunatne darbībā” Eiropas brīvprātīgā darba (EBD) projekta ietvaros. Projekta nosaukums ir “Welcome for Internationals 4: Unity in Diversity” un tā mērķis ir sniegt Latvijā dzīvojošajiem internacionālajiem studentiem iespēju iepazīt dažādas kultūras un reliģijas. Intervējām Galinu un Nenadu, lai uzzinātu vairāk par viņu dzīvi un brīvprātīgo darbu šeit, Latvijā.

Kā tu nonāci līdz Latvijai?

Galina: Es darbojos ļoti līdzīgā studentu organizācijā Bulgārijā, un LKSB darbinieki sazinājās ar mūsu organizāciju, jautājot, vai ir kādi jaunieši, kuri gribētu piedalīties EBD projektā. Kad dzirdēju par šo iespēju, man ātri vien kļuva skaidrs, ka vēlos to izmantot, jo biju jau iepriekš apsvērusi domu doties EBD un pat ievērojusi pāris citus projektus. Taču šis šķita tieši tāds, kādu es vēlējos – ļoti gribēju darboties konkrēti ar internacionālajiem studentiem.

Nenads: Es dzirdēju par šo projektu no brīvprātīgajām darbiniecēm, kuras šeit darbojās iepriekšējā gadā. Viņas par šo pieredzi stāstīja daudz ko pozitīvu un iedrošināja arī mani pieteikties. Biju uzsācis studijas teoloģijā, taču šis projekts izklausījās pēc tik vērtīgas pieredzes, ka nolēmu paņemt pauzi un veltīt šo gadu brīvprātīgajam darbam.

Kā tieši paiet tava ikdiena šeit, ar ko tu nodarbojies?

Nenads: Pārsvarā mans darbs šeit ir saistīts ar studentu mentorēšanu, pasākumu rīkošanu, draudzību veidošanu starp latviešu un ārzemju studentiem, cenšoties lauzt barjeras, kas pastāv starp viņiem.

Galina: Es rīkoju dažādas aktivitātes internacionālajiem studentiem – diskusiju grupas, sporta pasākumus, kultūras vakarus, utt. Iesaistos arī LKSB rīkotajās aktivitātēs – studentu nometnēs, pasākumos dažādās Latvijas augstskolās. Diezgan daudz sanāk tikties ar studentiem individuāli. Un, protams, darbojos pie savu youthpass kompetenču attīstīšanas.*

* Youthpass ir Eiropā atzīts dokuments, kas palīdz apzināties vērtības, prasmes, iemaņas un dažādas citas derīgas lietas, kuras iegūtas, piedaloties EBD projektos. Astoņas pamatkompetences, kas minētas dokumentā ir: saziņa dzimtajā valodā, saziņa svešvalodās, matemātiskās prasmes un prasmes dabaszinātnēs un tehnoloģijās, digitālās prasmes, mācīšanās prasmes, sociālās un pilsoniskās prasmes, pašiniciatīva un uzņēmējdarbība, kultūras izpratne un izpausme.

Kuru no kompetencēm tev līdz šim ir izdevies visvairāk attīstīt?


Galina: Noteikti kultūras izpratni un izpausmi – tiekoties ar tik daudziem studentiem no dažādām kultūrām, esmu iepazinusi kādas no tām tuvāk un labāk izprotu, piemēram, indiešus – kā viņi domā un kāpēc rīkojas tā vai citādi. Arī, rīkojot Bulgārijas neatkarības dienas svinības, esmu daudz vairāk apguvusi tieši par savu kultūru.

Nenads: Esmu ļoti attīstījis svešvalodu prasmes, sociālās prasmes un digitālās prasmes – darbošanos sociālajos tīklos.

Jūsu projekta mērķis ir “radīt vidi, kur studenti var gan just vienotību, gan brīvi paust savu kultūru, gan arī mācīties latviešu un citu internacionālo studentu pārstāvētās kultūras”. Kā tu redzi šo mērķi piepildāmies?

Galina: Vairākkārt studenti man ir teikuši, ka nāk uz mūsu rīkotajiem pasākumiem galvenokārt tāpēc, ka tajos viņi jūtas brīvi, pieņemti tādi, kādi ir, un viņiem ir iespēja dalīties savā kultūrā ar citiem. Tā ka domāju, mērķis noteikti tiek sasniegts. Mums īpaši patīk dažādas ar ēdienu saistītas aktivitātes, kur katrs var atnest kaut ko no savas nacionālās virtuves, studenti to ļoti izbauda. Studiju gada otrajā semestrī mums ir pievienojušies arī diezgan daudz latviešu, tā ir laba iespēja sadarboties un uzzināt vairāk tieši par Latviju.

Nenads: Manuprāt, šis mērķis ir ļoti svarīgs ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā, jo sabiedrībā notiek dažādas izmaiņas. Bet, manuprāt, latvieši saprot šo vajadzību, un man prieks, ka esmu daļa no šī projekta – es redzu, ka mērķis tiek sasniegts un ka studenti ir atvērti, latvieši arī vēlas iepazīt citas kultūras un ir viesmīlīgi pret cittautiešiem vairāk, nekā tas ir bijis iepriekš.

Vai tu šeit esi piedzīvojis/–usi kultūršoku?

Galina: Jā, protams! Lielā mērā tas ir bijis saistīts tieši ar dabu – ziemā te ir ļoti maz saules gaismas, kas man ļoti pietrūka. Un vēl grūti bija pierast, ka latvieši ir ļoti klusa un mierīga tauta, salīdzinot ar bulgāriem.

Nenads: Lielākais kultūršoks man bija tas, ka latvieši pavasarī nemēdz visu laiku sēdēt kafejnīcās, kā mēs to darām Horvātijā.

Kas tev līdz šim ir bijis vislielākais izaicinājums?

Galina: Izturēt tumšo un auksto ziemu bija grūti. Tāpat, darbojoties tik starptautiskā vidē, reizēm ir grūti saprast, kādēļ cilvēki rīkojas tā vai citādi, rodas pārpratumi.

Nenads: Visgrūtāk ir bijis būt prom no ģimenes un draugiem jau astoņus mēnešus.

Ko tu gribētu redzēt un piedzīvot atlikušajos projekta mēnešos?

Galina: Man ir bijis liels prieks darboties komandā, redzēt, ka studenti uzņemas atbildību. Es priecātos redzēt, ka viņi to, ko ir apguvuši caur mūsu aktivitātēm, nepazaudētu, bet turpinātu pielietot, lai palīdzētu citiem – parādītu viesmīlību, pieņemšanu, kā paši to ir piedzīvojuši.

Nenads: Es gribētu redzēt to, ka esmu atstājis kādu ietekmi uz kādiem vietējiem vai ārzemju studentiem, lai viņi mainītu savu attieksmi cits pret citu un palīdzēt justies pieņemtiem.

Intervēja Elīna Tomasa