No 2015. gada augusta “Latvijas Kristīgā Studentu Brālība” pirmo reizi uzņēma brīvprātīgo Eiropas Savienības programmas “ERASMUS+” ietvaros. 10 mēnešus internacionālos un latviešu studentus, kā arī darbinieku komandu, ar savu smaidu un entuziasmu iepriecināja albāniete no Itālijas, Fjorilda Kreku. Eiropas brīvprātīgā darba (turpmāk – EBD) projekts saucās “Welcome for internationals!” un deva iespēju Fjori attīstīt savu potenciālu, dažādojot internacionālo studentu ikdienu Rīgā. Ko viņa pati saka par šo laiku Latvijā? Lasi viņas rakstā!

Latvija – maģiskā zeme

Kā viss sākās…

Es atklāju vēlmi piedalīties brīvprātīgajā darbā, kad reiz runājāmies ar draudzeni par nākotni. Dažus mēnešus vēlāk viņa saņēma e-pastu no LKSB (Latvijas Kristīgās Studentu Brālības), kas meklēja brīvprātīgo no Eiropas, lai palīdzētu viesmīlīgi uzņemt internacionālos studentus Rīgā! Tika meklēts kāds, kurš ir enerģisks, laipns, būtu priecīgs strādāt internacionālā vidē, spējīgs organizēt kultūras apmaiņas pasākumus. Draudzene man atrakstīja sakot: „Es domāju, ka tu būtu labākais cilvēks priekš šī darba, izskatās it kā viņi meklētu tieši tevi…”

Tā kā projekta pieteikšanās termiņš tuvojās, atbilde bija jāsniedz ļoti ātri, dienu vēlāk. Par Latviju es neko nezināju! Vienīgā lieta, ko tajā laikā zināju, bija “šī valsts ir bijusi PSRS sastāvā daudzus gadus”… Es devu “JĀ” vārdu, esot diezgan droša, ka organizācija mani tāpat neizvēlēsies!

Kad saku runāt ar saviem draugiem par šo iespēju, visi minēja kādas ne īpaši labas lietas par Latviju, piemēram, ka tur ir ļoti auksti, cilvēki nav draudzīgi, ēdiens ir negaršīgs, dienas ir īsas un tumšas. Es sāku meklēt internetā latviešu valodas kursus, taču atradu jebkuru citu valodu, tikai ne latviešu… Bildes no Rīgas, ko atradu internetā, bija brīnišķīgas, tā šķita tik skaista pilsēta, bet es joprojām biju nobijusies visa tā dēļ, ko biju par šo valsti iepriekš dzirdējusi, bet te pēkšņi – pārsteigums!!! Es saņēmu atbildi no LKSB… Viņi apsveica mani kā izvēlēto pretendentu pieteiktajā pozīcijā! Īsti nevaru pateikt, vai biju bēdīga vai priecīga tajā brīdī.

 

Cilvēki un laika apstākļi

Kad es atbraucu, mana kolēģe Mārīte sagaidīja mani lidostā ar skaistiem ziediem, viņa apmīļoja mani, palīdzēja ar bagāžas nešanu, paskaidroja kādas lietas par Rīgu, sabiedrisko transportu u.tml. lietām. Viņa palīdzēja man nokļūt mājās. „Labi”, es nodomāju.  Viņa nepavisam nebija nedraudzīga, kā es to biju gaidījusi.

Kad ierados mājās, mana dzīvokļa biedrene Agrita bija pagatavojusi maltīti ar latviešu tradicionālajiem saldumiem un tēju. Tajā reizē ēdu cepumus „Svetlana” pirmo reizi savā dzīvē, uzreiz tajos iemīloties.

Divas dienas vēlāk pieredzēju pārsteidzošu momentu – kad nesu lielu smagu kasti, pirmais garāmejošais puisis piedāvāja palīdzību šīs kastes nogādāšanā man nepieciešamajā vietā. WOW, latviešu puiši patiesi ir džentelmeņi!
Tāpat biju pārsteigta, redzot vecu vīru palīdzam savai dāmai izkāpjot no tramvaja… wow, tā ir mīlestība!

Sabiedriskais transports Rīgā ir padārgs, bet tam ir lieliska infrastruktūra. Atklāju arī ļoti lētos „Panda Taxi” taksometra pakalpojumus.

Varu teikt, ka gan mans priekšnieks, gan kolēģi, gan latviešu draugi pret mani bija pat vairāk kā laipni, un viņi man lika justies cienītai un aprūpētai kā princesei.

Līdz šim es pastāstīju tikai par cilvēkiem, bet tad parunāsim par laika apstākļiem.

Es ierados 1.septembrī, atstājot 42 grādu siltumu Romā un atklājot 12 grādu vēsmu Rīgā. Nebiju spējīga to pieņemt. Draugi lika bildes Facebook vēl atrodoties pludmalē, bet es jau valkāju savu vissiltāko mēteli… Zemākā temperatūra, ko jebkad iepriekš pirms došanās uz Latviju biju pieredzējusi, bija 0 grādu, bet šeit sajūsmināta pieredzēju – 30 grādu atzīmi, šķērsojot aizsalušus ezerus un veidojot eņģeļus sniegā. Tas bija brīnišķīgi, izņemot faktu, ka bija jāvalkā biezas apģērbu kārtas, tā teikt, jātuntuļojas tik ļoti, ka parasti vilku drēbes, kas nosedz pat visu manu sejas zonu tā, ka ārā paliek tikai acis un mani pašu īsti nevarēja redzēt.

Sākumā biju pārtuntuļojusies, bet mani latviešu draugi tajā laikā vēl nēsāja drēbes ar īsām piedurknēm… Es tam nespēju noticēt, bet pēc vairākiem mēnešiem es arī varēju sajust, ka sācies pavasaris, pat neskatoties uz to, ka bija -8 grādi, tomēr parādījās saule un es beidzot sajutos tā, kā man šķiet šādā laikā sajūtas latvieši. 😀

Biju sajūsmā redzot aizsalušo upi Daugavu, un es to ļoti vēlējos šķērsot, taču man to neļāva darīt, jo tas būtu bijis nedroši. Ziemas ir sarežģītas tieši tā apsvēruma dēļ, ka tās ir aukstas, dienas ir patiesi diezgan īsas un tumšas un vienīgā krāsa, kas šajā laikā valda, ir baltums, kas nāk no sniega.

Taču pavasaris un vasara šeit ir brīnišķīgi! Garas, saulainas dienas, īsti nekad nepaliek tumšs. Tik daudz krāsu, kā gleznā, ko būtu gleznojis slavens mākslinieks, kas iespiežas sirdī uz mūžiem.  Kā paradīzē!

 

Kad divas dienas jau biju pabijusi Rīgā, izlēmu pagatavot man mīļoto makaronu ēdienu! Nopirku makaronus, tunci un tomātu mērci… Veikalā vairākas reizes vaicāju pēc vienkāršas parastas tomātu pastas bez piedevām, draugi apstiprināja, ka esmu dabūjusi īsto, klasisko! Devos mājās un pagatavoju savu iecienīto makaronu ēdienu tiklīdz kā varēju, ēdiens izskatījās ļoti gardi, bet tad, brīdī, kad ēdienu pagaršoju – ak dieniņ, tomātu mērce bija tik salda, it kā pilna ar cukuru … MAMMA MIA ☺ Sāku raudāt, jo biju ļoti vīlusies un reize nobijusies par to, ko gan ēdīšu visu atlikušo laiku veselu gadu???

Tad es atklāju LIDO, tur bija tik daudz garšīgu ēdienu, ko pamēģināt, un arī kvass, latviešu lieliskais dzēriens. Bieži turp devos arī kopā ar citiem studentiem. Tagad biju mierīga par ēdienu!!!

Gāju uz RTU (Rīgas Tehnisko Universitāti), lai kopā ar ārzemju studentiem apgūtu latviešu valodu. Tur es satiku un iepazinu daudzus draugus no dažādām valstīm.  Mana pasniedzēja Ārija ir brīnišķīga sieviete, viņa mums centās no visa spēka iedot, cik vien spēja… Iemācījos uzdot dažādus jautājumus, iepazīstināt ar sevi un savu ģimeni… Pavisam neslikti! Vēlējos praktizēties vairāk un līdz gada beigām iemācīties runāt plūstoši, bet latvieši pārāk labi zina angļu valodu, tā ka man gandrīz vispār nebija nepieciešamības nekur praktizēt šo valodu.

DAŽAS NO AKTIVITĀTĒM, KURĀS PIEDALĪJOS LATVIJĀ

Kad ierados Latvijā, “Nacionālā Aģentūra” rīkoja brīvprātīgo iebraukšanas apmācības  Cēsīs, tur bija gan brīvprātīgie, gan mentori, un tas bija brīnišķīgs laiks, lai labāk iepazītu šo valsti, kultūru un EVS. Šo 4 dienu laikā, mums bija ļoti noderīgi treniņi un nodarbības, viss izdevās lieliski! Es personīgi izbaudīju katru brīdi, katru cilvēku, ko iepazinu no dažādām valstīm un it visu, kamā viņi dalījās par savas valsts kultūru.

Studentu apmācības līderiem, ko organizēja LKSB Jūrmalā septembra beigās, arī bija lieliskas! Man vajadzēja kādus no semināriem vadīt, pagatavoju itāļu ēdienu, dalījos ar itāļu kultūras iezīmēm un vadīju informatīvus seminārus, iedrošinot latviešu studentus pievienoties “EVS”, “ERASMUS+”, kā pieteikties un izvēlēties projektu, kurā iesaistīties.

Oktobrī apmēram 10 dienas pavadījām Daugavpilī, otrajā lielākajā universitātē Latvijā. LKSB tur organizēja studentu festivālu  ’’ONLINE’’, daudzas aktivitātes dienas laikā universitātē  un naktis ar dzīvo mūziku, ēdienu, svarīgām tēmām,  ar īpašo viesi no Lielbritānijas Maiklu Otu, teātri un vēl daudz ko citu!! Visi studenti bija par šo pasākumu sajūsmā! Man šajā festivālā bija jāorganizē un jāvada Internacionālā studentu diena. Daudzi studenti no Skotijas, Amerikas, Itālijas, Ukrainas, Latvijas un Latgales reģiona ņēma dalību pasākumā, prezentējot savu tradicionālo ēdienu, tautiskajām dejām u.tml.

   

Iknedēļas tikšanās manās mājās, kopā baudot maltīti, daloties par kultūru iezīmēm un diskutējot Bībeles iedvesmotas tēmas.

Novembrī man bija iespēja piedalīties GLS, pasaules mēroga konferencē/apmācībās līderiem kopā ar kolēģiem no LKSB, tas bija vienreizēji, ļoti noderīgi.

Decembris – pilns ar svinībām! Ziemassvētku balle internacionālajiem studentiem, Ziemassvētku balle latviešu tradīcijās un jaunā Gada nometne Cēsīs.

Bija lieliska atmosfēra un tika iegūtas daudzas jaunas draudzības. Es atkal vadīju seminārus, diskusijas mazajā grupā, palīdzēju daudzos organizatoriskos jautājumos. Mēs bijām prom no mūsu dzimtenēm un ģimenēm, bet mēs pilnīgi noteikti nebijām vieni vai vientuļi! Šīs nometnes laikā mani kolēģi mani pārsteidza dzimšanas dienā, viņi visu iepriekš bija noorganizējuši un uzdāvināja man dāvanas, kas man tik ļoti patika – divus lielus kliņģerus, gatavotus tieši priekš manas Dzimšanas dienas, viņi dziedāja manu mīļāko dziesmu un dāvāja man daudz jo daudz uzmanības un mīlestības.

Janvārī es piedalījos kristīgo studentu kustību darbinieku apmācībā Polijā, tā bija tik svētīta nedēļa, satiku jaunus cilvēkus, apguvu veidus, kā efektīvāk saorganizēt laiku un arī to, kā atpūsties, pat devos slēpot. Beidzot pēc ilgiem mēnešiem es varēju redzēt kalnus.

Februārī mums bija vēl viena studentu līderu nometne Norkalnos. Vieta bija skaista. Tur palīdzēju dažādās sfērās, vadīju dažus seminārus, informēju studentus par EBD un ERASMUS+ iespējām.
Mums arī bija vidusposma EBD brīvprātīgo apmācības un aktivitātes. Dzirdot par citu brīvprātīgo pieredzi, sajutos tā, ka mana organizācija ir patiesi vislabākā, man bija viss nepieciešamais atbalsts un vēl kas vairāk – izjusta mīlestība. Organizācija man uzticējās un novērtēja manu darbu. Daudzi no brīvprātīgajiem nāca klāt un teica labus vārdus par to, ka šis projekts ir ļoti foršs, un ka tas ir apsveicami, ka man ir labas attiecības ar priekšnieku un kolēģiem. 

Februāra beigas gan nebija tik lieliskas, cietu avārijā – man uztriecās auto, tādēļ tiku nogādāta Traumatoloģijas un Ortopēdijas slimnīcā. Tur pabiju 2 nedēļas un vēl pēc tam bija nepieciešams iziet rehabilitācijas kursu.  Tas bija šausmīgs negadījums un smags periods, taču es piedzīvoju reālu Dieva žēlastību, es paliku dzīva un pavisam drīz atkal varēju staigāt. Ārsti un medmāsiņas bija laipni, palīdzēja visu atveseļošanās laiku slimnīcā.

Martā, lai gan biju vēl slimnīcā, organizēju ITĀĻU NEDĒĻU ārzemju studentiem. Lai plānoto būtu iespējams realizēt, ieradās komanda 5 studentu sastāvā no dažādām pilsētām Itālijā. Organizējām dažādas diskusijas universitātēs un kopmītnēs Rīgā dienas laikā un īpašus vakarus jauniešu centrā Vecrīgā ar bezmaksas ieeju.

Vakaru gaitā mēs arvien vairāk uzzinājām par itāļu kultūras iezīmēm, mācījāmies itāļu žestus, izskaidrojot to nozīmi, cienājām ar īstu itāļu ēdienu, bija viktorīna par Itāliju, tās pilsētām, vēsturi, klausījāmies uzrunas par svarīgām tēmām, par kurām vēlāk arī diskutējām, skatījāmies itāļu filmu ’’La vita e’ bella’’ no Roberto Benigni, bija dzīvā mūzika un vēl daudz kas cits. Studentu vidū daudzi runāja par šo pasākumu. Pirmajā vakarā piedalījās vairāk kā 120 studentu! Protams, šājā kopā pavadītajā laikā itāļu komanda iepazina arī latviešu kultūru, tās vēsturi un nogaršoja latviešu ēdienus. Tas bija marta sākums, kad daudzi studenti atbrauca uz sava jaunā semestra sākumu, un šis pasākums priekš viņiem izveidojās kā silta sagaidīšana.

Pēc šīs nedēļas man bija jādodas atpakaļ uz Itāliju, lai pabeigtu rehabilitāciju un tas aizņēma daudzus garus mēnešus esot prom no Rīgas un mana studentu projekta, es palaidu garām arī vairākas LKSB nometnes.

Es atgriezos jūnijā, beidzot atkal vietā, ko es jau biju radusi saukt par mājām, vietā, kur atstāju lielu daļu savas sirds, vietā, kas bija manās domās visu rehabilitācijas laiku.

Man bija iespēja ņemt dalību pēdējā nometnē, kas bija nometne „Citi Jāņi”, tur iemācījos vēl jaunas lietas par latviešu kultūru un šeit piekoptajām folkloras dejām, tad man bija iespēja atvadīties no studentiem, kurus biju satikusi un ar kuriem kopā biju strādājusi visa šī gada laikā. Viņi bija noorganizējusi atvadu ballīti šīs nometnes ietvaros. Es jau atkal saņēmu dāvanas, apskāvienus, mīlestību, apsveikuma kartītes un daudzas patiesas asaras.

Tik daudz ko iemācījos pateicoties šīm nometnēm, ieguvu daudz jaunu draugu, guvu iespējas palīdzēt, dalīties, iedrošināt citus iesaistīties EVS un ERASMUS+ programmās. Tas bija lielisks veids, kā mācīties neformālajā vidē!

Es un projekta koordinatore Mārīte pēdējā LKSB gada nometnē, reklamējot EBD un ERASMUS+. Man virsū ir krekls ar uzrakstu RĪGA, dāvana no LKSB.

EU flag-Erasmus+_vect_POS