Kā tu skaidro dabas likumu pastāvēšanu? Kas notiks pēc nāves? Kāda ir tavas dzīves jēga? Varbūt tu pat neesi domājis par šādiem jautājumiem?

Cilvēki, arī jaunieši, studenti, ir tik dažādi, ar dažādiem pasaules uzskatiem, ko ietekmējusi ģimene, sabiedrība, vide, kultūra, savs raksturs un intereses… Dažreiz atšķirības rada konfliktus, citreiz – bagātina. Jautājumu uzdošana, empātiska klausīšanās un kopīgas aktivitātes veicina savstarpējo izpratni, ko centāmies panākt savā projektā starpkultūru un starpreliģiju dialoga jomā.

 

Piedaloties 32 jauniešiem no Nīderlandes, Rumānijas un Latvijas, laikā no 2018. gada 17.-23. martam norisinājās Eiropas Savienības programmas “Erasmus + Youth in Action” jauniešu apmaiņas projekts “Beyond Cultural Glasses”. Vēlējāmies ieraudzīt CILVĒKU aiz viņa kultūras un izaicināt jauniešus skatīties (domāt) kritiskāk nekā tikai caur savām “brillēm”.

Nedēļas nogali pavadījām, mācoties kopā un citam no cita. Vairums no dalībniekiem bija studenti, vairāki no tiem – esošie vai potenciālie jauniešu vadītāji, tāpēc vēlējāmies gan nopietni attīstīties intelektuāli, gan nekavējoties likt teoriju lietā. Izaicinoši šķita izpētīt un prezentēt pārējiem dažas no izplatītākām reliģijām un pasaules uzskatiem, toties uzzinājām daudz ko jaunu, mācījāmies cienīt citādo, un arī rakt dziļāk. Ieraudzījām detaļas, ko pavirši skatoties, cilvēki mēdz reliģijās pārprast. Piemēram, noskaidrojām, ka reinkarnācijas mērķis nav labāka dzīve citā ķermenī, bet pilnīga atbrīvošanās pārdzimšanas riteņa un ar dzīvi saistītām ciešanām. Vai arī, ka kristietība nesludina nonākšanu “debesīs” par labo darbu pārsvaru par sliktajiem, bet tikai par uzticēšanos Dieva iniciatīvai glābt katru, kas vēlas. Atsevišķa apmācības sadaļa tika veltīta komukācijas mākslai – sarunai intervijas formā. Apguvām gan nedaudz no teorijas, gan izmēģinājām lomu spēlēs vairākas metodes. Lai iepazītu citam citu un ieraudzītu, kas ir veidojis mūsu pašu uzskatus, mācījāmies par stāstu veidošanu un dalījāmies ar pieredzēm no savām dzīvēm. Aktīvi diskutējām arī par mūsdienu Eiropas sabiedrībai aktuālajiem jautājumiem – politiku, ekoloģiju, migrāciju, jaunatnes darbu utt.

Lai arī angļu valoda vienoja visus projekta dalībniekus, tās līmenis katram bija dažāds. Vairāki no nīderlandiešu jauniešiem atzina, ka viņiem vērtīgs izaicinājums bija fokusēties uz saturu, nevis gramatiskām kļūdām, ko pieļauj sarunas biedrs, kā arī vienkāršot savu runas stilu. Citiem, otrādi, projekts palīdzējis kļūt drošākiem angļu valodā, pirmo reizi to lietojot, uzstājoties “publikas” priekšā. Ne mazāk svarīga loma projektam izrādījās citu valodu apgūšanā. Kā saka David no Rumānijas, “mums bija iespēja mācīt citiem un mācīties specifiskus citu valodu izteicienus, kas liek man vēlēties apgūt jaunu valodu”.

Jaunu draugu iegūšana un citu kultūru iepazīšana bija ārkārtīgi jautrs process, taču reizēm tas izraisīja jauniešiem dziļas pārdomas. Piemēram, pēc Latvijas Nacionālās bibliotēkas apmeklējuma un latviešu dalībnieku dalīšanos ar Latvijas vēstures faktiem Marianne no Nīderlandes stāsta, “Dzīvojot bagātā valstī, es ne vienmēr apzinos, kas ietekmē visas manas iespējas”, ko papildina Priscilla, “Mācījos, kā vēsturiskie notikumi ir ietekmējuši mūsdienu valsts kultūru un mentalitāti, un kā pārrunāt šos efektus ar citiem”. Savu ietekmi atstājusi arī dalībnieku daudzveidība – mūsu starpā bija gan students no Indijas, gan bēgļu jaunietis no Afrikas, gan vājredzīgā meitene, kas mums palīdzējis būt iejūtīgākiem un iedziļināties citu reizēm aizraujošajos, reizēm grūtajos stāstos.

 

Kad esam apguvuši starpkultūru un starpreliģiju dialoga pamatprasmes, četras dienas darbojāmies ar “vietējo” sabiedrību – Rīgas universitātēs intervējām latviešu un ārzemju studentus. Tas katram prasīja iziet no savas komforta zonas. Ārzemju dalībnieki sastapās ar latviešu studentu atturību, salīdzinot ar citām tautībām. Dalībniekiem ar vājākām angļu valodas prasmēm tas prasīja drosmi komunicēt. Bet mums visiem bija vērtīgi klausīties ļoti dažādus viedokļus, uzdodot labus jautājumus. Pie reizes aicinājām studentus uz atvērtiem vakara pasākumiem, ko paši organizējām Rīgā. Intervēt gājām nelielās grupās, par katru no kurām atbildību uzņēmās kāds no latviesu dalībniekiem. Arī tā bija vērtīga pieredze, kā, piemēram, atzīst Meldra, “Ikdiena jūtos drošāk, sekojot citiem nevis uzņemoties iniciatīvu, bet šis projekts mani izaicināja, jo vienu no dienām biju atbildīga par savu grupu, tāpēc bija nepieciešams iniciēt grupas aktivitātes”.

Pasākumi studentiem bija daudzveidīgi – kultūras vakars ar latviešu, rumāņu un nīderlandiešu prezentācijām par savu valstu kultūru, nacionālajām dejām un gardumiem, jautājumu vakars, kurā tika saņemtas atbildes uz auditorijas uzdotiem jautājumiem par Dievu un dažādiem pasaules uzskatiem, kā arī iedvesmojošo stāstu vakars kafejnīcā “SPIIKIIZI”, tās omulīgo gaisotni piepildot apmeklētāju čalām, Nīderlandes grupas muzikālajam pavadījumam un dalībnieku aizraujošiem stāstiem par savām dzīvēm. Pasākumu cikls noslēdzās ar svinību vakaru Lieldienu tematikā, kurā kā īpašie viesi piedalījās psiholoģijas doktors, “Institute for Credible Christianity” direktors Peter Payne no ASV ar savu sievu Janet.

 

Jāpiebilst, ka dalībnieku mājvieta projekta norises laikā rasta ļoti skaistā un klusā vietā – Rāmavas Depkina muižā. Savulaik pavisam pamesta un izdemolēta, tā tagad pārtapusi par namu kāzu un citu pasākumu, kā arī semināru rīkošanai.

Projekta interesantākos momentus vari redzēt Facebook lapā “Beyond Cultural Glasses”.

 

Raksta autores: Mārīte Firstova un Krista Kalna