Mani piedzīvojumi LKSB nometnē „Krīzes iedvesmotie”

Sākšu ar to, ka šī bija mana pirmā brālības nometne, lai gan LKSB esmu jau trīs gadus! Šogad beidzot atradās gan laiks, gan finanses, lai dotos turp. Spilgtākie iespaidi, kas man palika atmiņā:

¤ Katras dienas uzrunas. Tiešām bija, ko paņemt līdzi savā sirdī no tā, kas tika stāstīts par un ap krīzi, piemēram, ka ar to var palīdzēt tikt galā tikai Dievs, ka mums jau vienmēr pirms iespējamās krīzes jāizdomā kāds rīcības plāns, lai nekristu panikā.. Atbraucot mājās, es skatos uz šo lietu pavisam savādāk, jo sapratu, ka krīze ir jaunu iespēju laiks, kā arī tuvošanās Dievam - mēs Viņu vairāk meklējam, runājam ar Viņu.

¤ Trakais pārgājiens ar kontrolpunktiem. Nu jā, pēc šī pārgājiena man vēl ilgi nācās atgūties no kāju sāpēm :D bet tā kā mūsu mazā komandiņa izvēlējās izbaudīt šo gājienu, nevis skriet pēc medaļām, tad atlika laiks arī pavērot zvaigznes. To bija milzum daudz! Pat redzējām dažas krītošas „zvaigznes”. Bija ļoti interesanti apskatīt vietējo dabu, secināju, ka Sece ir ļoti skaista vieta! Beigās ar visu savu lēno iešanu ieguvām 5. vietu no 10!

¤ Sarunas mazajās grupās. Šīs sarunas bija ļoti vērtīgas, jo katrs cilvēks varēja izteikties un viņa viedoklis tika uzklausīts. Diskutējām par dažādām tēmām, kas skar mūsu dzīves - attiecībām, ticību, dzīves mērķiem u.tml. Beigās no savām vadītājām dāvaniņā dabūjām ļoti skaistas kartiņas ar Bībeles pantiem- paldies Ilonai un Vitai! 

¤ Semināri. Arī semināri man ļoti noderēja, gan par sievišķību, gan mīlestības valodām, gan par starpkultūru atšķirībām. Sievišķības seminārā ieguvu šādu atziņu: Visu, ko tu sagaidi no vīrieša emocionālajā ziņā, tev var sniegt Dievs, un tikai Dievs var tevi piepildīt ar to, ko tu vēlies saņemt. Mīlestības valodās: Ir ļoti svarīgi saprast un praktizēt tās lietas, kas otram cilvēkam liek sajust tevis sniegto mīlestību. Pie tā gan jāpiestrādā ļoti ilgi, bet tas ir tā vērts- laimīga draudzība, laulība, attiecības darbā, ģimenē... Starpkultūru atšķirībās uzzināju daudz kā interesanta par citu kultūru cilvēkiem, ko darīt, kad iestājies kultūršoks, kā iedzīvoties citā valstī.

¤ Darbnīcas. Biju uz divām- foto un šaušanu. Foto bija diezgan interesanti uzzināt kaut ko jaunu par foto kompozīciju, kādas tipiskākās kļūdas cilvēki pieļauj fotografējot un kā vajadzētu pareizi. Šaušanā šāvu diezgan labi! Tikai kādas 2 lodes no 12 aizšāvu garām.;)

¤ Mazo grupu šovi. Hehehe..nu tur bija, ko pasmieties :D :D :D Katrs priekšnesums bija unikāls! Biju patīkami pārsteigta, cik gudri Latvijā ir cilvēki! Visu ko bija izdomājuši, no lauksaimniecības tēmām līdz pat pasakām par Ķīnas pūķi.  :D Mūsu priekšnesums bija par to, cik daudz sieviešu mūsdienās kļūst vīrišķīgas, uzņemoties ļoti daudz rūpju un par to, ka vīriešiem vajadzētu paņemt vīrišķību atpakaļ pie sevis..Lai sievietes būtu sievišķīgas un vīrieši- vīrišķīgi!

Tas ir tāds „neliels” kopsavilkums par maniem iespaidiem nometnē, bet, protams, šie iespaidi ir daudz, daudz dziļāki, nekā var uzrakstīt uz vienas A4 lapas, vai ietērpt vārdos. Šis bija neaizmirstams laiks kopā ar Dievu, kopā ar dažādiem cilvēkiem, kurus varēju iepazīt, uzklausīt. Nometne bija kā tāda miera osta, no kuras nemaz negribējās atkal doties prom trakojošā jūrā- atpakaļ ikdienas dzīvē. Domāju, ka iespaids tika atstāts uz ikvienu, gan kristieti, gan nekristieti, jo ir daudz, par ko domāt, tā ir kā tāda sirds tīrīšana.

Tāpēc iesaku - brauciet! Tas ir brīnišķīgs piedzīvojums, pēc kura mainīsies arī jūsu ikdienas dzīve, attieksme pret lietām, cilvēkiem, attiecībām.

Diāna Poņemecka, LKSB Liepājā